Vispārēja informācija par Čehijas Republiku
Čehijas Republika, kā viena no mazākajām valstīm (78 886 km2), atrodas Eiropas sirdī uz Eiropas tirdzniecības ceļu krustcelēm. Rietumos tā robežojas ar Vāciju (810 km), ziemeļos ar Poliju (762 km), dienvidos ar Austriju (466km) un Austrumos ar Slovākiju (265 km). Vislielākais attālums starp Republikas rietumiem un austrumiem ir 493 km, starp ziemeļiem un dienvidiem - 278 km.
Čehijas Republika radusies 1993. gada 1. janvārī, sadaloties Čehoslovākijai. Valsts iekārta ir parlamentāra republika. Likumdošanas vara ir Parlamentam, ko veido divas kameras – Deputātu palāta (200 deputātu, vēlēti uz 4 gadiem) a Senāts (81 senātors, vēlēti uz 6 gadiem). Vēlēšanu tiesības ir pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Deputātu palātā var tikt ievēlēts pilsonis no 21 gada vecuma, Senātā – no 40 gadu vecuma. Izpildvara pieder valdībai, ko ieceļ Republikas prezidents un kas atbild Deputātu palātai. Republikas prezidents tiek vēlēts netiešās vēlēšanās uz 5 gadiem, un tam jābūt vecākam par 40 gadiem.
Čehijas Republika ir administratīvi sadalīta 14 rajonos (čehiski „kraj“) - Prāga, Vidusčehijas rajons, Dienvidčehijas rajons, Pilzenes rajons, Karlovivari rajons, Ūsteckas rajons, Libereces rajons, Krālovehradeckas rajons, Pardubices rajons, Visočinas rajons, Dienvidmorāvijas rajons, Olomouces rajons, Morāvijas un Silēzijas rajons, Zlīnas rajons. Kopš 2003. gada janvāra Čehijas Republikā ir 205 pašvaldības ar paplašinātu kompetenci.
Oficiālais uzņēmējiem paredzētais čehu portāls, ar kura palīdzību var iegūt informāciju, palīdzību un noderīgus kontaktus Čehijā.
Mājas lapā ir plašs informācijas avotu saraksts, kā arī informācija par to:
- kā uzsākt biznesu Čehijā;
- kur atrast informāciju par Čehijas Republikas likumdošanu;
- kā atrast sadarbības partnerus un ražotājus;
- ekonomiku, statistiku un dažādām analīzēm;
- tirgū ieiešanas apstākļiem;
- transportu un loģistiku;
- nodokļu sistēmu.
Čehijas Republikā ir 10 269 726 iedzīvotāju. Iedzīvotāju blīvums ir 131 uz km2. Iedzīvotāju skaita ziņā Čehijas Republika ir 14. vietā Eiropā pēc Ungārijas, Portugāles un Baltkrievijas un pirms Grieķijas un Beļģijas.
Etniskais sastāvs: čehi 81,1 %, morāvieši 13,2 %, silēzieši 0,4 % (kopā 94,7 %), slovāki 3,1 %, vācieši 0,5 %, čigāni 0,3 %, poļi 0,6 %, pārējie 0,2 %.
Prāga ir Čehijas Republikas galvaspilsēta. Līdz šodienas veidolam tā attīstījusies vienpadsmit gadsimtu gaitā. Pašlaik Prāga aizņem 496 km2 platību, un tajā dzīvo 1 187 000 iedzīvotāju. Vēsturiskais pilsētas centrs ar vienreizējo Prāgas pils panorāmu ir UNESCO aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Otra lielākā Čehijas pilsēta ir Brno (370 505), tai seko Ostrava (314 102), Pilzene (164 703), Olomouce (101 624) Česke Budejovice (95 986), Hradec Krālove (95 755), Ūsti nad Labem (94 544) un Pardubice (89 725).
Vidējais augstums virs jūras līmeņa ir 430 m.
Caur Čehijas teritoriju iet trīs galvenās Eiropas ūdensšķirtnes (mezgls ir Kralicki Sņežnīk), kas atdala Ziemeļu, Baltijas un Melnās jūras ūdens baseinus. Zeme atrodas uz Čehijas augstienes (Šumava, Česki mežs, Krušne hori, Krkonoši, Orlicke hori, Jeseņīki) a Rietumkarpatu (Beskidi) robežas.
Visaugstākais kalns: Sņežka 1 602 m virs jūras līm.
Viszemākais punkts: Hržensko 117 m virs jūras līm.
Visgarākā upe: Vltava 433 km.
Republikas teritorijā atrodas 4 nacionālie parki – vislielākais ir nacionālais parks un saudzējamā teritorija Šumava – nacionālais parks Podiji – visvecākais ir Krkonošu nacionālais parks - KRNAP – visjaunākais ir parks Česke Švīcarsko (kopš 1. 1. 2000).
Izglītības sistēma – Obligāto 9-gadīgo pamatskolas izglītību var turpināt ar vidusskolas izglītību, ko nobeidz ar gatavības apliecības eksāmeniem. Terciālā izglītība ietver vidējo speciālo un augstskolas izglītību. Čehijas Republikā ir gandrīz 13 000 skolu, ko apmeklē 2 165 000 skolnieku un studentu. 1348. gadā Prāgā tika dibināta Kārļa universitāte, kas ir visvecākā universitāte Viduseiropā.
Čehijas Republika ir nozīmīgs tūrisma mērķis. Tā piedāvā viesiem nevien daudz vērtīgu vēsturisko pieminekļu, bet arī daudzveidīgu dabas bagātību (kalnus, ūdenskrātuves, alas, kūrortus ar minerālajiem avotiem, folkloru u.c.). Daži no aizsargājamiem pieminekļiem – pilsētām un apdzīvotām vietām vai objektiem,- ir ierakstīti UNESCO kultūras un dabas mantojuma sarakstā: Česki Krumlov, Telč, Kutna Hora, Sv. Jana Nepomucka baznīca Zelenā Horā un Lednicka-Valticka rajons, Arhibīskapa pils areāls un Kvetne un Podzāmecke dārzi pilsētā Kromņerīž, Dienvidčehijas ciems Holašovice, Litomišle – renesanses pils un vēsturiskais pilsētas centrs, Olomouce – Vissvētākās Trijotnes stabs, Brno - villa Tugendhat, Tržebīče – ebreju kvartāls un Sv. Prokopa baziliks.
Klimats: okeāniskā un kontinentālā klimata kombinācija. Vissiltākais mēnesis ir jūlijs (20°C) un visaukstākais - janvāris (–2°C).
Ārvalstu tirdzniecība 2003. gadā
Ārvalstu tirdzniecības apgrozība 2003. gadā sasniedza 2814,0 miljardus Čehu kronu. Salīdzinājumā ar 2002. gadu, tā pieaugusi par 233,9 miljardiem Kč, t.i. par 9,1 %. Ārvalstu tirdzniecības pakāpiens (71,2 mljrd. Kč) palicis apmēram uz iepriekšējā laika posma līmeņa un bijis viszemākais kopš 1999. gada.
ČR eksporta struktūra pēc rūpniecības nozarēm 2003. gadā
ČR eksporta struktūra pēc mērķa valstīm 2003. gadā
Avots: Čehijas Statistikas institūts.